PIELAIŽU BIZNESMEŅI 2

Krievijas miljardieris, “Uralhim” un “Uralkālij” lielākais akcionārs ar biznesa interesēm arī Latvijā, Dmitrijs Mazepins. Uz “Uralhim” ved pēdas, meklējot izcelsmi miljoniem, kas ieguldīti Drošības policijas darbinieka ģimenes apsaimniekotajā biznesā. Foto: Forbes.ru

Lai iegādātos 20% “Uralkālijs” akcijas, Dmitrijs Mazepins pirms pāris gadiem ņēma 4,5 miljardu ASV dolāru lielu aizņēmumu “VTB bankā”. Pēc Krievijas agresijas Ukrainā šī banka iekļauta Rietumvalstu sankciju sarakstā. Avots: Forbes.ru

 

AUTORS: AGNESE MARGĒVIČA, žurnāliste kopš 1998.gada (agnese.margevica@gmail.com). Bez autora piekrišanas raksta pārpublicēšana nav atļauta un tiks uzskatīta par intelektuālā īpašuma zādzību.

Pētot izcelsmi naudai, ko apsaimnieko ietekmīga Drošības policijas darbinieka ģimene, saredzams ar Krievijas miljardieri, milžu “Uralhim” un “Uralkālijs” lielāko akcionāru Dmitriju Mazepinu saistīts kapitāls, rāda Lursoft dati, apgāžot politiķu un Drošības policijas vadības apgalvojumus, ka pār specdienesta darbiniekiem mestā ēna nesatur faktus, tikai interpretācijas. Tāpat manipulatīvs bija otrdienas rītā vairākās intervijās politiķu apgalvotais, ka 28.maija publikācijā “Pielaižu biznesmeņi” aprakstītie, Ivo Lagzdiņš un Andris Čevers, nemaz nav saistīti ar lēmumiem par pielaižu piešķiršanu. Struktūrvienību, kurā abi strādā, un, kas atbild par pielaidēm, valsts noslēpuma saglabāšanu un pretizlūkošanu Drošības policijā vada kādreizējais ventspilnieks, aizrautīgs Jānis Strods, par kuru zināms, ka viņš tenisa spēli mācījis arī Aivara Lemberga bērniem.

URALHIM NAUDA?
Drošības policijas darbinieka Ivo Lagzdiņa, kurš atbild par valsts noslēpuma aizsardzību un pielaižu piešķiršanu, dzīvesbiedre advokāte Evija Hmeļevska-Lagzdiņa ne tikai ir nekustamo īpašumu uzņēmuma “CCDU Baltic” investora, Krievijas pilsoņa Sergeja Koņajeva pilnvarotā persona. Informēti avoti norādījuši, ka aiz trim Krievijas pilsoņiem, kuri pastarpināti skaitās lielākie “CCDU Baltic” īpašnieki, varētu stāvēt ar Krievijas miljardieri Dmitriju Mazepinu saistīts kapitāls. Šai versijai par labu runā vairākas norādes, kuras grūti izskaidrot tikai ar sakritību.
Hmeļevskas-Lagzdiņas abas prakses vietas norādītas adresēs, kas saistītas ar Krievijas miljardiera Dmitrija Mazepina kontrolēto minerālmēslu ražotāju “Uralhim”: Vesetas ielā 7, kurā atrodas “Uralhim” meitasuzņēmuma “Uralchem Trading” Rīgas birojs, un Nīcgales ielā 38-18, kur sākotnēji reģistrēta “Uralchem Trading” juridiskā adrese. SIA “Uralchem Trading” Rīgas birojā Sergeja Koņajeva un abu pārējo ar Drošības policijas darbinieka ģimeni saistītajā uzņēmumā “CCDU Baltic” miljonus investējušo Krievijas pilsoņu Sergeja Pivovarova un Maksima Sobakinska uzvārdi nav sveši. Sekretāre visus trīs iesaka meklēt “Uralhim” Maskavas birojā, jo Rīgā viņi neuzturoties.
Ivo Lagzdiņa mātei daļēji piederošā SIA “CCDU Baltic” lielākais īpašnieks, kam pieder 66% kapitāldaļu, ir Kiprā reģistrētā kompānija “CCDU Limited”. Tā firmai aizdevusi kopumā vairāk nekā 10 miljonus eiro. “CCDU Baltic” 2013.gada rudenī iegādājās 518 dzīvokļu namu Pļavniekos, Salnas ielā 21. Darījuma summa netika atklāta, bet vērienīguma ziņā tas tika nodēvēts par „piecgades darījumu”.
NAV SVEŠI KOZLOVSKIM
Kā jau rakstīts 28.maija publikācijā “Pielaižu biznesmeņi”, Drošības policijas darbinieka Ivo Lagzdiņa ģimene iesaistījusies vērienīgā nekustamo īpašumu biznesā ar trim Krievijas pilsoņiem. Ivo mātei Agitai Lagzdiņai caur firmu “BN19” kopš pērnā gada decembra pieder 4,99% nekustamo īpašumu kompānijā “CCDU Baltic”, kuras vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Sergejs Koņajevs. Viņš arī izdevis pilnvaru Drošības policijas darbinieka sievai Evijai Hmeļevskai-Lagzdiņai kārtot juridiskos jautājumus Uzņēmumu reģistrā, un šī pilnvara pieejama “Lursoft” datubāzē. Agitai Lagzdiņai pastarpināti piederošo, kapitāldaļu vērtība noteikta 159 750 eiro. Saskaņā ar uzņēmuma 2014.gada pārskatu, pērn tam izdevies realizēt dzīvokļus par 1,07 miljoniem eiro. Tieši uz Ivo Lagzdiņa mātes Agitas Lagzdiņas nekustamo īpašumu biznesu Drošības policijas darbinieka pazinēji atsaucas, kad uzsver, ka viņa un ģimenes turība nav radusies „no nekurienes”.
SIA CCDU finanšu pārskats par 2014. gadu rāda, ka tai bijuši darījumi arī ar trim iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) biznesa partneriem, Krievijas pilsoņiem no Pēterburgas. “CCDU Baltic” saskaņā ar finanšu pārskatu 2014. gadā palikusi parādā 327 eiro firmai “Riga Realty Media”, kas izdod nekustamā īpašuma katalogu “Kvadrātmetrs”. Firmas līdzīpašnieki ir trīs Krievijas pilsoņi, kuri iepriekš bija ieguldījuši neveiksmīgajā Kozlovska viesnīcas biznesā, Igors Kelims, Jevgēnijs Makarovs un Irina Popova.
“PIELAIŽU BIZNESMEŅU” ŠEFS – VENTSPILNIEKS
Drošības policijas struktūrvienību, kas atbild par valsts noslēpuma aizsardzību un pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu, kā arī pretizlūkošanas pasākumiem vada Jānis Strods. Liepājnieks, vēlāk strādājis Drošības policijas reģionālajā birojā Ventspilī, četrdesmitgadnieks Strods jau vairākus gadus ir viens no vadošajiem darbiniekiem Drošības policijas centrālajā aparātā Rīgā.
Par kurzemnieku Jāni Strodu savulaik neoficiāli izplatīti minējumi, ka viņam varētu būt īpaša lojalitāte pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Tās balstās faktā, ka Strods savulaik trenējis tenisa spēlē Lemberga bērnus. Tas, ka Jānis Strods vada Drošības policijas struktūrvienību, kas atbild par slepenību, pielaižu sistēmu un pretizlūkošanu, ir līdz šim publiski nezināms fakts. Saikni ar entspili viņš nav pazaudējis aizvien. Vēl 2014. gada augustā Strods Olimpiskā centra “Ventspils” tenisa kortos organizēja dubultspēļu tenisa turnīru, kurā spēlēja arī viņa tiešais padotais no Drošības policijas, arī izbijis tenisists, Ivo Lagzdiņš.
Tiešām, nevienam ar Ventspili draudzīgas Zaļo un zemnieku savienības ministriem līdz šim nav atteikta pielaide valsts noslēpumam. Problēmas bijušas veselības ministram Guntim Belēvičam, kuram pielaide izsniegta tikai uz sešiem mēnešiem. Formāli lēmumu par pirmās kategorijas pielaidi, kas nepieciešama ministra darbā, pieņem Satversmes aizsardzības birojs, tomēr tas nevar apiet kritisku Drošības policijas informāciju, ja tāda būtu savākta par konkrēto amatpersonu. Zināms vismaz viens gadījums, kad kādam Laimdotas Straujumas valdības ministram pielaidi valsts noslēpumam Satversmes aizsardzības birojs ir atteicis tieši atsaucoties uz Drošības policijas sniegtajām ziņām.
Tomēr kāds ietekmīgs Zaļo un zemnieku savienības politiķis vēl šoziem, negribīgi atbildot uz jautājumiem par saviem kontaktiem ar Drošības policiju, uzsvēra, ka baumas par Stroda īpašo saikni ar Ventspils mēru esot pārspīlētas. “Tad mums nevienam nebūtu problēmu ar pielaidi,” viņš uzsvēra. Tiešām, ir zināmi gadījumi, kad Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem ir bijušas problēmas ar Drošības policijas izsniegto otrās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, bez kuras nav iespējams ieņemt amatus, piemēram, valsts kapitālsabiedrību valdēs.
Tikmēr politiķi un Drošības policijas vadība pēdējās dienās publiski pauž apgalvojumus, kas vērsti uz to, lai mazinātu ticamību 28.maijā publicētajam rakstam “Pielaižu biznesmeņi”, tostarp, apgalvojot, ka tas nesatur faktus, kā arī aprakstītie darbinieki nemaz nelemj par pielaižu piešķiršanu.
Otrdien premjerministre Laimdota Straujuma un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (abi Vienotība), komentējot 28.maijā publicēto rakstu “Pielaižu biznesmeņi”, pauda vairākus manipulatīvus apgalvojumus, cenšoties mazināt tā ticamību, piemēram, ka rakstā minētie Drošības policijas darbinieki nemaz nelemj par pielaižu piešķiršanu. Tiešām, formāli lēmumu par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu paraksta Drošības policijas priekšnieks vai viņa vietnieks. Tomēr operatīvo informāciju, kurā balstās šis formālais lēmums, vāc konkrēti Drošības policijas darbinieki, arī 28.maija publikācijā aprakstītie Ivo Lagzdiņš, Andris Čevers un Armands Mazlazdiņš. Konkrēto amatpersonu kompetencē ir arī amatpersonu iztaujāšana, vērtējot vai tās atbilst likuma par valsts noslēpumu prasībām un, vai tām var uzticēt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Līdz ar to Ivo Lagzdiņa un Andra Čevera, kuri tiek minēti kā vieni no aktīvākajiem un ietekmīgākajiem Drošības policijas darbiniekiem ar plašu pazīšanos politiskajās un turīgu uzņēmēju aprindās, ietekme pielaižu sistēmā ir būtiska.