Pirms pieciem gadiem plašu rezonansi drošības dienestos un politiskajās aprindās izraisījušajā publikācijā “Pielaižu biznesmeņi” aprakstītais Valsts drošības dienesta (VDD) darbinieks, kādreizējā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera dēls, Andris Čevers kopš šī gada vairs nestrādā drošības dienestā. Viņš kļuvis par drošības risku inspektoru korupcijas skandālu apvītā Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme Risku un drošības daļā. Pavisam nesen, septembrī Andris Čevers uzņemts arī varas partijas Nacionālā apvienība (NA) rindās, un neformāli politiskajās aprindās jau izskan versijas, ka daži ietekmīgi apvienības biedri viņu labprāt redzētu kā apvienības nākamo iekšlietu ministra kandidātu.
Kad 2015.gada maijā šajā blogā un portālā TVNET tika publicēts raksts par divu Drošības policijas (tagad VDD) darbinieku dzīvesveidu, sakariem un darbības metodēm, kas met ēnu uz to, kā tiek piešķirtas vai liegtas dažādos valsts amatos nepieciešamās pielaides valsts noslēpumam, VDD to uztvēra kā uzbrukumu sev, pielaižu sistēmai un valsts drošībai kopumā, atklāti izsakot aizdomas, ka tas darīts “Latvijai nedraudzīgu ārvalstu specdienestu interesēs”. Šai pozīcijai steigšus pieslējās arī tā laika ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) un Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vadītā Saeimas Nacionālās drošības komisija.
Piecus gadus pēc šajā blogā vēl aizvien izlasāmās publikācijas viens no tajā aprakstītajiem – Andris Čevers desmit gadus pirms izdienas pensijas vecuma sasniegšanas ir pametis darbu VDD. Kā norādījuši ar specdienestiem saistīti avoti, VDD “no viņa vēlējās atbrīvoties”, un tam kā iegansts izmantoti ar piemērotību darbam VDD saistīti jautājumi.
Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums noteic, ka tiesības uz izdienas pensiju pirms noteiktā 50 gadu vecuma sasniegšanas ir amatpersonai, kura “neatkarīgi no vecuma atvaļināta no dienesta atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumam vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem”.
VDD šo informāciju nekomentē, bet neformāli cenšas radīt iespaidu, ka Čevera aiziešanā nav atrodami “zemūdens akmeņi”. Ja VDD komentētu sava darbinieka priekšlaicīgo aiziešanu, apstiprinot, ka viņam vairs nav bijis vietas Normunda Mežvieta vadītās iestādes rindās, tas radītu jautājumus gan par iemesliem, gan to, cik pamatoti VDD pirms pieciem gadiem aizstāvēja sevi un līdz ar to arī Čeveru. Tiesa, zināms kādu laiku pēc publikācijas Andra Čevera karjera VDD sākusi bremzēties, zudusi arī viņa kādreizējā ietekme uz pielaižu piešķiršanas procesu.
VDD nekad arī nav atzinusi, ka pret raksta autori tikusi ierosināta operatīvās izstrādes lieta ar nosaukumu “Dūmi”, lai izmeklētu viņas iespējamo darbošanos Krievijas specdienestu interesēs un būtisku valsts interešu aizskārumu. Tāpat nekad nav noņemti pret autori publiski vērstie apvainojumi par darbošanos “Latvijai nedraudzīgu ārvalstu specdienestu interesēs”.
Andris Čevers šobrīd strādā Rīgas pašvaldībai piederošajā SIA Rīgas satiksme parRiska un drošības daļas inspektoru, lai gan ar drošības dienestiem saistīti avoti norāda, ka bijis plāns viņu iecelt par šīs struktūrvienības vadītāju, un Čevers par savu amatu varot būt pateicīgs par varas partijas Attīstībai/Par “kasieri” dēvētajam Edgaram Jaunupam. Abus vienojot ne tikai draudzība ar bijušo Rīgas satiksmes valdes locekli Emīlu Jakrinu.
To, ka septembrī Čevers uzņemts Nacionālās apvienības rindās, apstiprina partijas valdes loceklis Rihards Kols. Viņš atceroties lasījis arī rakstu, kurā iztirzāta toreiz vēl drošības dienesta darbinieka Čevera persona, bet nekādas diskusijas viņa uzņemšana partijas biedru rindās neesot raisījušās. “Pieredzējis cilvēks, kurš varētu nest savu artavu noteiktos jautājumos,” tā valdes lēmumu par uzņemšanu skaidro politiķis. Kuluāru runas, ka Čeveram plānota iekšlietu ministra kandidāta loma, Kols gan vēloties “saknē nocirst”, partijā viss notiekot soli pa solim.
Paralēli darbam Rīgas satiksmē Andris Čevers februārī nodibinājis firmu kopā ar savu un Jakrina tuvu draugu, Rīga Dinamo valdes locekļa Zigmāra Priedes dēlu Mārtiņu Priedi. Kā SIA Pietura 17 darbība Lursoft norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniegšana. Čeveram firmā pieder 40%, Priedem – 60%. Priedem šajā pašā adresē reģistrēts vēl viens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums ar līdzīgu nosaukumu Pietura 7. Vēl šajā adresē reģistrēts kāds Emīla Jakrina māsai piederošs uzņēmums. Jakrins pats pēc tēva-miljonāra nāves pārņēmis vairākus viņam piederējušus uzņēmumus, kā arī dibinājis jaunu kopā ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu un korupcijas skandālos ierautā uzņēmēja Māra Martinsona meitu Monu.
VDD saskaņā ar likumu veic personu pārbaudi un lemj par otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, jeb ikdienā sauktas vienkārši par “pielaidi”, piešķiršanu vai atteikšanu. Lai gan ministriem un ministriju augstākajai ierēdniecībai nepieciešama pirmās kategorijas pielaide valsts noslēpumam, ko piešķir tikai Satversmes aizsardzības birojs, arī otrās kategorijas pielaižu piešķiršanas tiesības atsevišķiem VDD darbiniekiem dod milzīgu varu. Bez otrās kategorijas pielaides nav iespējams, piemēram, strādāt valsts uzņēmumu, tādu kā Latvenergo, Starptautiskā lidosta Rīga vai Latvijas Dzelzceļš un citu, valdēs, kuras savukārt ietekmē miljoniem vērtus iepirkumus. Bez tam arī pieņemot lēmumu par augstākās kategorijas pielaides piešķiršanu vai atteikšanu, Satversmes aizsardzības birojs vismaz daļēji balstās Drošības policijas sniegtajās ziņās, citiem vārdiem – ja Drošības policija par kādu amatpersonu apkopojusi lietu, kas sasniedz „kritisko masu”, Satversmes aizsardzības birojs pieņemot gala lēmumu to nevar apiet.
Andris Čevers ir kādreizējā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera dēls un tieši ar ģimenes locekļu labklājību tika pamatots viņa ar oficiālajiem ienākumiem VDD disonējošais dzīvesveids, kurā bija gan prestižu marku auto, gan dzīvoklis klusajā centrā Alberta ielā.
1998.gadā laikraksts Diena rakstīja, ka bijušā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera dēls Andris Čevers nav izturējis iestājpārbaudījumus Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, tomēr uzņemts, jo kāds cits konkursu izturējušais nav varējis samaksāt studiju maksu, bet Andrim vairāk nekā 400 latu nav sagādājuši problēmas. Laikraksts izteica aizdomas, ka Andris augstskolā uzņemts sava „uzvārda dēļ”, LU administrācijas un Ziedoņa Čevera versijās par dēla uzņemšanas apstākļiem bija aizdomīgas nesakritības. Bija uzskats, ka Andris Čevers par savu karjeru Drošības policijā var teikt paldies tēvam.
„Mīlestība pret valsti un ģimenes apstākļi viņam ļāva to darīt [izvēlēties darbu DP] , nelika kļūt par Maximas menedžeri, lai gan viņš varēja būt arī veiksmīgs advokāts vai vadīt kādas lielas bankas drošības daļu,” pirms pieciem gadiem apgalvoja Andra Čevera tuvs draugs Emīls Jakrins. Jakrins pirms pabūt Latvijas Attīstībai dibinātāju vidū un attapties Rīgas domē Saskaņas un Gods kalpot Rīgai ietekmes zonā, ilgstoši bija Nacionālajā apvienībā ietilpstošās partijas TB/LNNK redzams biedrs, pateicoties tās ietekmei virzīts dažādu valsts uzņēmumu amatos. Andra Čevera sieva Linda Čevere kopš 2009.gada strādā Rīgas domes Īpašumu departamenta direktora Oļega Burova birojā.
Jakrins nebija vienīgā figūra, kas Čeveru saistīja ar Nacionālās apvienības „saimnieciski domājošo” spārnu, kas vienmēr bijis tuvu valsts un pašvaldību saimnieciskajiem amatiem un miljonu iepirkumiem. Baibas Brokas kolēģi no laika, kad viņa bija tieslietu ministre un ieņēma amatu valsts uzņēmumā Latvijas gaisa satiksme, norādījuši, ka Čevers bijis biežs viņas viesis. Brokas bijusī palīdze Annija Freimane privātās sarunās esot izteikusies, ka Čevers solījis Brokai palīdzēt sakārtot jautājumu ar pielaidi valsts noslēpumam, bet neesot sanācis. Broka, kā zināms bija spiesta pamest ministres amatu pēc tam, kad viņai atteica pielaidi valsts noslēpumam.
agnesemargevica 