VID maksātnespējīgam nodokļu parādniekam pārskaitījis 6,5 miljonus

6,5 miljoni eiro – tik valstij ir izmaksājis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kopējai tiesvedības praksei netipiskais lēmums neizmantot visas juridiskās iespējas un nepārsūdzēt sev nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas 30.aprīļa spriedumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksu, ko VID pirms septiņiem gadiem piedzinis saskaņā ar nodokļu uzrēķinu. 6,5 miljoni eiro jau pirms Jāņiem pārskaitīti maksātnespējīgajai akciju sabiedrībai Krāsainie lējumi.

Maksātnespējīgā akciju sabiedrība Krāsainie lējumi valstij ir parādā 12,8 miljonus eiro, liecina Lursoft atrodamā informācija. Lursoft ieraksti nedod patieso priekšstatu par maksātnespējīgā uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem, tomēr kā pēdējie publiski minēti akcionāri norādīti kāds Aleksejs Drobotovs, Sergejs Tiseļskis, kā arī Kiprā reģistrētais Collectabus Capital Limited un Lielbritānijā reģistrētais Non-Ferrous Castings LLP. “Nepateikšu konkrētu datumu, bet naudu VID ir pārskaitījis, jā,” apstiprināja Krāsaino lējumu maksātnespējas administratore Jevgēnija Tokmačova.

Lielākie Krāsaino lējumu nenodrošinātie kreditori, kurus telefoniski bija gatava nosaukt maksātnespējas administratore, esot DNB banka (tagad Luminor) un VID. Tokmačova ārpus šīs tiesvedības ne ar vienu VID amatpersonu par Krāsaino lējumu lietu neesot tikusies vai runājusi. “Man nav tāda pamata domāt,” atbildēja maksātnespējas administratore uz jautājumu, vai lietā varētu būt notikusi kāda amatpersonu nelikumīga ietekmēšana. Kādēļ pēc garās tiesvedības VID lēmumu pēkšņi nav pārsūdzējis, viņa nemākot teikt.

Kā atbildīgās amatpersonas, kuras bijušas tieši iesaistītas lēmuma pieņemšanā par pārsūdzēšanas tiesību neizmantošanu tiek minētas VID Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne un viņas vietniece Ināra Šmite. Ar VID iekšējo lēmumu pieņemšanas procedūru pazīstamas amatpersonas neoficiāli norāda, ka šāds lēmums un zaļā gaisma 6,5 miljonu eiro pārskaitīšanai maksātnespējīgam uzņēmumam nevarētu būt noticis bez VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes akcepta, jo VID juristi baidoties pieņemt patstāvīgus lēmumus par taktiku tiesvedībās. Nekomentējot konkrētas amatpersonas, kuras varētu būt iesaistītas iekšējā lēmuma pieņemšanā, arī nodokļu eksperti ar pieredzi tiesvedībās pret VID uzsver, ka ir jūtama VID juristu norobežošanās no tik atbildīgu lēmumu pieņemšanas pat lietās, kur VID nav izredžu.

“Kasācijas sūdzības neiesniegšanai visticamāk ir dots vadības akcepts. Var gadīties, ka juristi norāda uz kādiem būtiskiem riskiem šādas kasācijas sūdzības iesniegšanai, lai gan šajā gadījumā maz ticams, jo uz tiesu iet tās lietas, kuras juristi jau pirms tam ir vērtējuši. Jaunzeme šādus lēmumus parasti saskaņo, jo juristi baidās uzņemties atbildību par šādu soli kā kasācijas neiesniegšana. Tieši Brutāne ir tā, kura baidās uzņemties atbildību,” savu viedokli par to, kādos apstākļos ticis pieņemts lēmums, neoficiāli izteica ar VID iekšējo lēmumu pieņemšanas praksi iepriekš saistīta amatpersona. 

VID ģenerāldirektores konsultantam komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejam Vaivaram pirmdienir nosūtīti jautājumi, lūdzot sniegt skaidrojumu, kāda bijusi argumentācija, pieņemot šādu lēmumu, kuras amatpersonas bijušas iesaistītas tā pieņemšanā un, kāda bijusi lēmuma pieņamēsanas gaita.

“Tas īsti neiet kopā ar VID praksi. Ja vien nav kāds ļoti īpašs gadījums, manā pieredzē VID strīdās līdz galam, jo sevišķi par šādām summām. Bet tur tad jāredz lietas materiālus. Mums ir bijuši pāris gadījumi, kad VID neiet tālāk, bet tas ir ļoti, ļoti reti, tā, ka šajā gadījumā es būtu sagaidījis, ka VID ietu līdz galam, it sevišķi augstākajā instancē,” VID lēmumu nepārsūdzēt Augstākajā tiesā 6,5 miljonu eiro vērto spriedumu Krāsaino lējumu lietā, komentē starptautiskā advokātu biroja Sorainen partneris, zvērināts advokāts Jānis Taukačs. 

“Tā tendence ir ļoti slikta, VID joprojām iet līdz galam faktiski jebkurā lietā. Neskatoties uz to, ka arī pirmās instances tiesa dažkārt ļoti rūpīgi pieiet izvērtējumam gan no juridiskās, gan faktoloģiskās puses, VID tik un tā pārsūdz spriedumus. Tie apsvērumi mēdz būt dažādi –  ja trūkst precendenta, VID grib veidot precedentu, bet tur, kur ir ierastākas lietas, man ir sajūta, ka viņiem vienkārši nav cilvēku, kuri ir spējīgi uzņemties atbildību par šādu lēmumu pieņemšanu [nepārsūdzēt nelabvēlīgu spriedumu]. Es esmu runājis arī ar cilvēkiem VID, kāpēc tā notiek un viņi, pirmkārt, apstiprina, ka tas tā ir, ka pat, ja juristi sagatavo iekšēju ziņojumu, ka nav vērts šajā lietā iet tālāk, tik un tā vadība nolemj iet tālāk un šie ziņojumi tiek ignorēti. Es nedomāju, ka tā lēmuma pieņemšanā spēlē lomu summas, tas vienkārši ir tāds uzstādījums,” skaidro advokāts. Sorainen ir pazīstams ar savu specializāciju nodokļu lietās un desmit birojajuristu specializējas tikai klientu pārstāvniecībā strīdos ar VID, kas šī biroja pieredzi ļauj vispārināt uz VID tiesāšanās praksi kopumā. 

VID ar maksātnespējīgo uzņēmumu Krāsainie lējumi tiesājās vairāk nekā trīs gadus, lietu trīs reizes skatīja Administratīvā rajona tiesa, vienreiz Administratīvā apgabaltiesa un divas reizes lēmumus par blakussūdzībām šajā lietā pieņēma Augstākā tiesa, nosūtot lietu atkārtotai izskatīšanai pirmajā instancē. Kopumā, spriežot pēc tiesus sistēmas datubāzē atrodamās informācijas, VID un Krāsaino lējumu lietā bijušas nozīmētas vairāk nekā 30 tiesas sēdes, bet pēkšņi viena soļa attālumā no galīgās instances lēmuma, VID piekāpies un tiesvedību pārtraucis. 

2016.gada 30.novembrī VID toreizējā ģenerāldirektore Ilze Cīrule pieņēma lēmumu atteikt Krāsainajiem lējumiem atmaksāt 6,8 euro lielo PVN pārmaksu, ko uzņēmums apstrīdēja administratīvajā tiesā. Bet VID un Krāsaino lējumu strīds bija sācies vēl agrāk pirms uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas ģenerāldirektores Ināras Pētersones laikā. 

VID 2014. gada 10. janvārī lēmuma, ka Krāsainajiem lējumiem līdz 13.februārim valsts budžetā jāsamaksā audita rezultātā veiktais nodokļu uzrēķins. Un interesanti, ka tieši šajā datumā – 2014.gada 13.februārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pasludināja Krāsaino lējumu maksātnespēju. Tieši šajā datunā VID arī veica iepriekš apķīlāto uzņēmuma pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu novirzīšanu nodokļu audita rezultātā noteikto maksājumu segšanai. 

Krāsainie lējumi pēc tam šo faktu izmantoja tiesvedībā pret VID, uzskatot, ka tas bijis nelikumīgi, jo novirzītā nodokļa pārmaksas summa bija pieteicējas kā parādnieka manta, ar kuru VID nav bijis tiesības vienpusēji rīkoties, tā vietā VID bijis jāpiesaka kreditora prasījums. Maksātnespējas administratore šīs datumu sakritības sauc par veiksmi, ne vairāk. Tikai trešo reizi lietu skatot pirmās instances tiesai, VID izvirzījis argumentu, ka piedziņa, lai arī veikta maksātnespējas pasludināšanas dienā, tomēr vēl pirms tiesa paguvusi pasludināt Krāsaino lējumu maksātnespēju. 

Tiesvedība noritēja ar mainīgām sekmēm. Pirmais Administratīvās rajona tiesas lēmums 2018.gada 28.februārī bija tikai daļēji labvēlīgs VID, liekot Krāsainajiem lējumiem valstij atmaksāt 2,4 miljonus eiro. Krāsainie lējumi vērsās Augstākajā tiesā ar blakussūdzību un Augstākā tiesa 2018.gada 22.jūnijā šo pirmās instances spriedumu atcēla, liekot izskatīt pēc būtības lietu daļā, par kuru rajona tiesa tiesvedību bija izbeigusi. 

2019.gada 24.maijā jau Administratīvā rajona tiesa jau jaunā sastāvā atkārtoti izbeidza tiesvedību un lieta, pateicoties Krāsaino lējumu blakussūdzībai atkārtoti nonāca Augstākajā tiesā, kas atkal lēma, ka pirmās instances tiesai lieta jāizskata pēc būtības. 

Visbeidzot 2020.gada 8.decembrī Administratīvā rajona tiesa trešo reizi nu jau atkal jaunā sastāvā skatot VID un Krāsaino lējumu strīdu, lēma par sliktu valstij, liekot VID maksātnespējīgajam uzņēmumam atmaksāt vēl 4,08 miljonus eiro.

JA VĒLATIES ATBALSTĪT NEATKARĪGUS PĒTĪJUMUS UN ANALĪTIKU: