Kad politiķi apgalvo, ka nolēmuši nesteigsies ar tik ietekmīgas amatpersonas kā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors izraudzīšanos, pārtulkojot no politiskās diplomātijas valodas tas nozīmē, ka vairākiem procesā iesaistītajiem ietekmīgiem spēlētājiem ir konkurējošas intereses vai notiek tirgus un savstarpēja ietekmes demonstrācija. Tieši šāda pauze ir iestājusies kopš 11.novembra rīta, kad sabiedrība uzzināja, ka pāragri mūžībā devies SAB direktors Jānis Maizītis.
Pagaidām starp uzvārdiem, kuri tiek apspriesti SAB direktora amatam minēti Valsts doršības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, kā arī divi diplomāti – Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja un Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa. Raudzīšanās vairāk diplomātu un ar starptautisko drošības politiku saistītu karjeristu virzienā, meklējot jauno SAB vadītāju, esot skaidrojama ar šā brīža ģeopolitisko situāciju, kad varētu nepietikt ar darba pieredzi specdienestos vai tiesībsargājošās iestādēs, kur tradicionāli meklē šāda profila amatpersonas.
Vairuma potenciālo kandidātu formālo piemērotību SAB direktora amatam nosaka vai nu saistība ar drošības dienestiem vai NATO, kas nozīmē, ka ir nodrošināta uzticēšanās no partnerdienestiem, bez kā darbs šajā amatā nav iespējams, līdz ar to viņi nav viegli noraidāmi. Tomēr starp minētajiem tiek iezīmēti vairāk un mazāk ticami kandidāti. Vēl ir spēkā versija, ka minēto kandidātu neformālā apspriešana beigsies bez vienošanās un amatam tiks virzīts viens no Maizīša vietniekiem vai uzpeldēs kāds vēl neizskanējis kandidāts, kurš gan nevarētu būt liels pārsteigums, jo tam jāatbilst noteiktiem kritērijiem un jāspēj iegūt NATO partnerdienestu uzticība.
Par mazticamu kandidātu tiek uzskatīts VDD priekšnieka Normunda Mežvieta vietnieks Ēriks Cinkus, ņemot vērā VDD un SAB attiecību iekšējo mikroklimatu un savstarpējo “pieskatīšanu”, kas ir nerakstīta, bet defacto eksistē starp abiem dienestiem. SAB kotējas kā elitārāks dienests un pēdējos gados notikusī pašattīrīšanās šo reputāciju nav pasliktinājusi. Ir arī versija, ka Cinkus kandidatūras uzpeldēšana vismaz daļēji ir paša VDD iekšienē notiekošo procesu rezultāts, kur saasinājusies konkurence par Mežvieta vietnieka amatiem.
Savukārt diplomātes Ingas Skujiņas saistība ar dienestiem publiski nav zināma. Vienlaikus gan ar drošības dienestiem, gan Ārlietu ministriju saistīti avoti apstiprina, ka viņa vairākus gadus paralēli strādājusi SAB, būdama toreizējā SAB direktora Jāņa Kažociņa palīdze jeb labā roka ar plašām pilnvarām un ietekmi. Skujiņas valsts amatpersonas deklarācijas publiskajā daļā šāds karjeras posms neparādās, bet tas varētu sakrist ar laiku, kad viņa Ārlietu ministrijā ieņēma valsts sekretāra padomnieces pienākumus starp 2004. un 2008.gadu.
Jānis Kažociņš šobrīd ir Valsts prezidenta Egila Levita padomnieks nacionālās drošības jautājumos un vienlaikus ieņem Nacionālās drošības padomes (NDP) sekretāra amatu. Abi Kažociņa statusi – bijušā SAB direktora un tagadējais – viņam nodrošina samērā lielu ietekmi uz Maizīša pēcteča izraudzīšanos. Kažociņš ir tas cilvēks, kurā ieklausās ne tikai Levits kā NDP vadītājs.
Vienlaikus vēstniece Skujiņa ir pirmā no apspriestajiem kandidātiem, kuras izredzes reāli tikt izvirzītai uz SAB direktora amatu šaubīgas dara kāds biogrāfijas fakts. Proti, viņas laulāto draugu Māri Skujiņu 2018.gadā ar lielu finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un premjera Māra Kučinska (ZZS) atbalstu virzīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktora amatam. Laikraksts Diena atklāja, ka Skujiņš bijis finanšu direktors koģenerācijas projektu attīstītājā Energo Capital, kurā viens no galvenajiem investoriem bijis VID Finanšu policijas kriminālprocesos figurējošais Māris Martinsons. Tas radīja šaubas par Skujiņa atbilstību šim amatam un iespējamām interesēm, kas slēpjas aiz viņa izraudzīšanās. Skujiņš savu kandidatūru atsauca. Ir bažas, ka šaubu ēna par kādām neformālām ietekmēm varētu vajāt arī Ingu Skujiņu, kas nebūtu vēlams ne SAB, ne kandidāta izvirzītājiem.
Turklāt Martinsons pa šo laiku ierauts jau vairākos augstākā līmeņa korupcijas skandālos. Tiesvedība, kurā viņš uz apsūdzēto sola sēž kopā ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, skāra arī SAB kompetenci. Kopš tā laika klajā nākusi arī informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) necentīgi izmeklējis Skujiņa virzītājas Reiznieces-Ozolas iespējamo kukuļošanu, par ko aizdomas radīja kāda 2015.gadā Taureņu pirtīs ierakstīta Martinsona saruna ar Latvenergo bijušajām amatpersonām. Savukārt Kučinskis šobrīd vada Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK), kas viņam pēc likuma automātiski nodrošina vietu pie NDP galda.
Tomēr visumā šo pagaidām piecu uzvārdu noplūšana stadijā, kad vēl nav vienošanās pazīmju un nav sasaukta NDP sēde kandidāta izvirzīšanai, ir pazīme tam, ka šie kandidāti varētu nebūt tie, kuriem realitātē ir lielākās izredzes iesēsties SAB direktora krēslā. Politiskajā procesā publiskai “saplosīšanai” parasti tiek izmesti kandidāti, kuri tikuši noraidīti neformālās saskaņošanas jeb taustīšanās stadijā vai speciāli tiek laisti apritē, lai savlaicīgi izslēgtu no reālo pretendentu loka. Šie kandidāti var būt profesionāli un reputācijas ziņā atbilstoši, bet nebūt pieņemami kādai no lēmumā iesaistītajām pusēm gluži vienkārši tādēļ, ka tiem padomā ir kāds cits kandidāts, kas tiek pietaupīts nākamajam sarunu raundam, kad visi būs vairāk gatavi kompromisam.
SAB direktoru atklātā balsojumā uz piecu gadu termiņu apstiprina Saeima, bet izvirza – NDP astoņu cilvēku sastāvā. Tādēļ bez Valsts prezidenta Egila Levita vēl pa vienai balsij NDP sēdē, kurā tiks izvirzīts jaunais SAB direktors, būs Nacionālajai apvienībai (Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece), Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) (Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns), Zaļo un Zemnieku savienībai (Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, ekspremjers Māris Kučinskis). Pa divām balsīm pie NDP galda būs Jaunajai Vienotībai (premjers Krišjānis Kariņš un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs) un A/P (aizsardzības ministrs Artis Pabriks un iekšlietu ministre Marija Golubeva).
Lai gan NDP sēdes ir slēgtas, no atstāstiem zināms, ka lēmumu ietekmēs gan iepriekšējas vienošanās, gan tas, cik tieši autoritatīvs spēlētājs pirmais pie NDP galda nosauks kādu kandidātu un, kā savstarpēji sabloķēsies NDP locekļi. Gan partiju savstarpējās attiecības, gan Levita attiecības ar partijām, īpaši ar A/P, šobrīd nav vienkāršas. Viens, ko jau šobrīd apgalvo vairāki procesā iesaistītie vai par to informētie – ka pārējās partijas visticamāk sabloķētos pret JKP virzītu kandidātu, un šie iemesli būtu ne tikai politiski, bet arī saistīti ar atšķirīgiem uzskatiem par specdienestu darbību.
Pašam SAB un arī šauram ar dienestiem, tiesībsargājošo sfēru un politiskajām aprindām saistītam lokam jau vismaz kopš pavasara nebija noslēpums, ka Jāņa Maizīša veselības stāvoklis var neļaut viņam pabeigt otro termiņu amatā, kas beigtos 2023.gadā. Līdz ar to nav ticama pamata apgalvot, ka lēmuma pieņēmēji ir šai x stundai nesagatavoti un ar to attaisnot vilcināšanos ar SAB direktora izvirzīšanu. Tiesa, maijā ģenerālprokurors Juris Stukāns uz jautājumu, vai taisnība, ka tiek apspriesti scenāriji gadījumam, ja Maizītis veselības stāvokļa dēļ amatu pamestu ātrāk, pārliecinoši atbildēja, ka viņam par to nekas nav zināms un runas par SAB direktora veselības problēmām ir pārspīlētas.
JA VĒLATIES ATBALSTĪT ZIŅAS AR PIEVIENOTO VĒRTĪBU, NEATKARĪGUS PĒTĪJUMUS UN ANALĪTIKU:
agnesemargevica 