Pie Belokoņa vakariņu galda gan VVF un Ēlerte, gan Loginovs un Ventspils miljonāri*

  • raksts tapis 2012.gada aprīlī

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, ekspremjers Einars Repše, viņa padomnieks Dans Titavs, eksdiplomāts, nu bijušais satiksmes ministrs Aivis Ronis, eksministre, bijusī laikraksta Diena redaktore, tagad Valsts prezidenta Egila Levita padomniece Sarmīte Ēlerte, bijušais telekompānijas LNT šefs, tagad TV24 neformālais kurators Andrejs Ēķis, Ventspils tranzītbiznesa miljonāri Olafs Berķis un Igors Skoks, Latvijas Avīzes ilggadējais vadītājs Voldemārs Krustiņš, bijušais Rīgas mērs, Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs, telekomunikāciju biznesā miljonus nopelnījušais Pēteris Šmidre – tik raibu un pretrunīgu publiku avoti minējuši personu lokā, kas sastapts, apmeklējot baņķiera Valērija Belokoņa rīkotās vakariņas.

Vakariņu norises vieta – Belokoņa vairāk nekā 3 miljonus eiro vērtais savrupnamās Pierīgā starp Babītes ezeru un Lielupi, to biežums – aptuveni reizi mēnesī, parasti darbdienu vakaros, šaurā astoņu līdz desmit izmeklētu viesu lokā. Viesiem pasniegti labi vīni un zvaigžņu pavāra Mārtiņa Rītiņa gatavotie ēdieni. Neviens no uzrunātajiem, kas minēti starp vakariņotājiem, neapstiprina, ka šī tradīcija vēl turpinātos. Vairāki no minētajiem, izdzirdot jautājumu par vakariņu jēgu un tajās apspriesto, no oficiāliem komentāriem atsakās, uzsverot, ka nevēlas bojāt attiecības ar Belokoņu. Daži uzrunātie baņķiera vakariņu dalībnieki jautājumu uztver nervozi, ņemot vērā, cik raibā un pretrunīgā publikā sēdušies pie galda.

Gan oficiālajos, gan neoficiālajos komentārus dominē noliegums tam, ka šīm vakariņām būtu kāds politisks konteksts. Vairākiem vakariņu dalībniekiem radies iespaids, ka Belokoņs vienkārši „kolekcionē cilvēkus”, iespējams, vēlēdamies nostiprināt savu ietekmi, radot priekšstatu par plašu pazīšanos starp dažādu sfēru ietekmīgiem ļaudīm. Vienlaikus, kā norāda kāds vakariņu dalībnieks, manīts, ka atsevišķi viesi šo tikšanās formātu izmantojuši arī darījumu sarunām, kas notikušas privāti, atejot no vakariņu galda. „Tiešām labas vakariņas, labs vīns, cilvēki vienkārši izmantoja izdevību paēst, padzert, papļāpāt, bet tas nebija pulciņš, kas varētu kaut ko „sabīdīt”. Sarunas bija „par neko”, bija gadījumi, kad man bija garlaicīgi,” neoficiāli stāsta viens no vakariņu viesiem.

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga uz marta beigās nosūtītajiem jautājumiem ar lūgumu motivēt savu piedalīšanos šajās vakariņās komentāru nav sniegusi, nepaskaidrojot – kāpēc. Eksprezidentei vaicāju, vai ir pamats šīs vakariņas uzskatīt par ko līdzīgu viedokļu vai plānu kalvei ar mērķi ietekmēt procesus valstī. Kā zināms, Belokoņs pēdējā laikā finansiāli atbalstījis vismaz divu Vīķes-Freibergas sarakstīto darbu – eseju krājuma Kultūra un latvietība un Saules dainu sērijas 4. grāmatas Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule – izdošanu.

Parasti atsaucīgais satiksmes ministrs Ronis, izdzirdējis jautājumu, soli atkāpjas, un viņa pirmā reakcija ir, ka privātas vakariņas un to sastāvu viņš nekomentēs. Vienlaikus viņš atzīst, ka pats tās ir apmeklējis, bet pēdējo reizi pie Belokoņa galda viesojies pasen – pēc Roņa vārdiem, 2011. gada sākumā. „Tās bija privātas vakariņas, katru reizi ar kādu īpašu tēmu, kas arī bija minēts rakstiskajā ielūgumā. Par vakariņu sastāvu es neko nekomentēšu,” skopi saka Ronis.

Tik pat skops komentāros ir Rīgas mērs  Nils Ušakovs (SC), kurš viesu loku un viņu runāto atsakās apspriest, bet vakariņas raksturo kā „patīkamas un interesantas”. Telekompānijas LNT šefs Andrejs Ēķis vakariņās pie Belokoņa pēdējo reizi bijis pirms pāris gadiem, un viņam neesot skaidrs, kādēļ tik raiba publika bijusi sapulcināta: „No masonu ložas nebija ne smakas!”

Visnervozāk uz jautājumu par vakariņām pie Belokoņa reaģē premjera Valda Dombrovska padomniece Sarmīte Ēlerte (Vienotība), iespējams, nevēloties, ka tādējādi tiktu saistīta ar Belokoņa, Repšes un Titava nodibināto Vienotības lielo sponsoru biedrību Latvijas attīstībai. „Jā, es esmu tikusies sabiedrībā, kurā bija arī Belokoņs, kurā ir cienījami cilvēki.  Jā, kāds kaut ko ēda, kāds – kaut ko dzēra. Tas bija pietiekami sen, lai es nevarētu pateikt, vai šādas vakariņas vēl notiek,” saka Ēlerte. Precīzu laiku viņa neatminoties, bet visticamāk tas esot bijis vēl 2010. gadā. „Tas cilvēks [Belokoņs] tobrīd bija ārpus politikas, vēl netaisīja politbiznesmeņu grupiņu. Tie cilvēki, arī kultūras cilvēki, kuri toreiz piedalījās, ir pārāk dažādi, lai kalpotu kādam vienam mērķim. Mani uzaicināja nevis Belokoņs, bet Aivis Ronis, kuru es pazīstu gadus desmit un ļoti cienu, aicināja atkārtoti, iespējams, tādēļ man vienkārši bija neērti atteikt,” savu došanos uz vakariņām baņķiera savrupnamā skaidro Ēlerte. Pie galda notikušās sarunas viņa raksturo kā „vispārējas”, tai skaitā esot spriests „par kristietību, par Eiropu, par latvietību”. 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s