VID 6,5 miljonu pārskaitījums maksātnespējīgajai AS Krāsainie lējumi: finanšu ministrs gatavojas vērsties Ģenerālprokuratūrā

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums nepārsūdzēt valstij nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un pārskaitīt 6,5 miljonus eiro maksātnespējīgajam nodokļu parādniekam AS Krāsainie lējumi, ir absurds un jāizmeklē VID Iekšējās drošības pārvaldei, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība). Tādēļ ministrs gatavojas vērsties Ģenerālprokuratūrā.

Tikmēr VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vēl aizvien nav komentējusi aizdomīgo lēmumu, aizbildinoties ar likuma Par nodokļiem un nodevām 22.pantu, kas liedzot izpaust ziņas par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas. Juridisku argumentāciju, kā šis pants attiecas uz konkrēto lietu, kā arī, kā šī norma varētu ierobežot VID rīcības argumentēšanu, iestāde gatavo jau trešo dienu. 

Pēc divu dienu klusēšanas uz publikāciju par aizdomīgo VID pārskaitījumu reaģēja finanšu ministrs Reirs, skaidrojot, ka Finanšu ministrija (FM) par šo VID lēmumu nepārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas 30.aprīļa spriedumu Augstākajā tiesā uzzinājusi tikai post factum. Sekojis mēģinājums noskaidrot lietas apstākļus un ietekmēt notikumu gaitu, tikusi sasaukta FM un VID sanāksme, kurā VID ģenerāldirektore Jaunzeme nav piedalījusies, deleģējot vienu no savām vietniecēm.

“VID rīcība ir pilnīgi absurda, jo tas pat nav strādājošs uzņēmums! Ir gadījumi, kad VID tiesājas ar lieliem, strādājošiem uzņēmumiem un tur man ne vienmēr kā finanšu ministram ir saprotama šī metode, ka pārsūdz visus nelabvēlīgos spriedumus līdz pēdējam, jo ir gadījumi, kad valstiski būtu jāmeklē bezstrīdus vienošanās iespējas. Bet te ir pilnīgi cits gadījums – vienkārši izņem no valsts kabatas vairāk nekā 6 miljonus un pārskaita jau sen maksātnespējīgam uzņēmumam, kurš pie tam vēl valstij ir parādā nodokļos 12 miljonus, lai to naudu vienkārši sadalītu pārējiem kreditoriem! Es uzskatu, ka VID Iekšējās drošības pārvaldei šī lieta ir jāizmeklē, es pilnībā uzticos Prusaka kungam [IDP priekšniekam], un es arī gatavojos vērsties Ģenerālprokuratūrā,” otrdienas vakarā informēja finanšu ministrs.

Tikmēr VID ģenerāldirektores Jaunzemes konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars pirmdien, atsaucoties uz konsultācijām ar vārdos nenosauktiem VID juristiem, atbildēja, ka “bez AS Krāsainie lējumi rakstiskas atļaujas nedrīkstam par šo komentēt pilnīgi neko”. To VID liedzot Likuma Par nodokļiem un nodevām 22.pants, kas liedz izpaust ziņas par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas. Uz jautājumu, vai VID tādā gadījumā prasīs Krāsaino lējumu piekrišanu, Jaunzemes konsultants atbildēja ar neizpratni, šādu iespēju kategoriski noliedzot. Jāpiezīmē, ka AS Krāsainie lējumi maksātnespējas administratore Jevgēnija Tokmačova šo VID lēmumu un tiesvedības gaitu jau ir oficiāli nokomentējusi. Tāpat tiesu sistēmas datubāzē ir pieejami vairāki detalizēti spriedumi šajā VID un maksātnespējīgā uzņēmuma tiesvedībā.

Tāpat VID ir lūgts skaidrot, vai šādā gadījumā Jaunzeme likuma Par nodokļiem un nodevām 22.pants nav pārkāpusi 2020.gada 3.janvārī, publiski sniedzot komentārus par citu nodokļu maksātāju – Dinaz. Toreiz VID ģenerāldirektore Latvijas Radio publiski paziņoja gan par šī uzņēmuma liceneces apturēšanu, gan it kā pieļautajiem pārkāpumiem. VID ir lūgts arī sniegt skaidrojumu ne tikai par iepriekšminētās likuma normas dažādo interpretāciju, bet arī atšķirībām informācijas sniegšanas praksē.

Vēl neskaidrāks ir jautājums, kā likuma Par nodokļiem un nodevām 22.pants var liegt VID atbildēt uz citiem iestādes vadībai uzdotajiem jautājumiem, proti, kuras amatpersonas bija iesaistītas lēmuma pieņemšanā un par to informētas, kāds bija lēmuma pieņemšanas process, uz ko pamatojās lēmuma pieņēmēji, kurā datumā tika pieņemts lēmums un notika apspriedes par šo lēmumu. Uz jautājumu, ar kādām likumu normām tiek pamatots atteikums atbildēt uz šiem, ar VID rīcību, nevis konkrētu nodokļu maksātāju (šajā gadījumā – nemaksātāju) saistītiem jautājumiem, Jaunzemes konsultants lūdza pēc detalizētāka skaidrojuma vērsties VID komunikāciju nodaļā, lai gan iepriekš jau bija atteicis atbildes uz šiem jautājumiem, apgalvodams, ka tā rīkoties ieteikuši iestādes juristi. Par spīti tam VID jau trešo dienu kavējas sniegt atbildes uz it kā jau iepriekš VID iekšienē juridiski izanalizētiem jautājumiem, neprognozējot, kad var gaidīt komentāru.

Pirmdien jau rakstīts, ka VID kopējai tiesvedības praksei netipiskais lēmums neizmantot pārsūdzības tiesības par iestādei nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas 30.aprīļa spriedumu valstij ir izmaksājis 6,5 miljonus eiro. Tik VID no maksātnespējīgās AS Krāsainie lējumi pirms septiņiem gadiem piedzina saskaņā ar nodokļu uzrēķinu. 6,5 miljoni eiro jau pirms Jāņiem pārskaitīti maksātnespējīgajai akciju sabiedrībai Krāsainie lējumi, apstiprināja uzņēmuma maksātnespējas administratore Jevgēnija Tokmačova.

Maksātnespējīgā akciju sabiedrība Krāsainie lējumi valstij ir parādā 12,8 miljonus eiro, liecina Lursoft atrodamā informācija. Lursoft ieraksti nedod patieso priekšstatu par uzņēmuma akcionāriem, tomēr kā pēdējie publiski minēti kāds Aleksejs Drobotovs, Sergejs Tiseļskis, kā arī Kiprā reģistrētais Collectabus Capital Limited un Lielbritānijā reģistrētais Non-Ferrous Castings LLP. 

Kā atbildīgās amatpersonas, kuras bijušas tieši iesaistītas lēmuma pieņemšanā par pārsūdzēšanas tiesību neizmantošanu tiek minētas VID Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne un viņas vietniece Ināra Šmite. Ar VID iekšējo lēmumu pieņemšanas procedūru pazīstamas amatpersonas neoficiāli norāda, ka šāds lēmums un zaļā gaisma 6,5 miljonu eiro pārskaitīšanai maksātnespējīgam uzņēmumam nevarētu būt noticis bez VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes akcepta, jo VID juristi baidoties pieņemt patstāvīgus lēmumus par taktiku tiesvedībās.

“Kasācijas sūdzības neiesniegšanai visticamāk ir dots vadības akcepts. Var gadīties, ka juristi norāda uz kādiem būtiskiem riskiem šādas kasācijas sūdzības iesniegšanai, lai gan šajā gadījumā maz ticams, jo uz tiesu iet tās lietas, kuras juristi jau pirms tam ir vērtējuši. Jaunzeme šādus lēmumus parasti saskaņo, jo juristi baidās uzņemties atbildību par šādu soli kā kasācijas neiesniegšana. Tieši Brutāne ir tā, kura baidās uzņemties atbildību,” savu viedokli par to, kādos apstākļos ticis pieņemts lēmums, neoficiāli izteica ar VID iekšējo lēmumu pieņemšanas praksi iepriekš saistīta amatpersona. 

“Tas īsti neiet kopā ar VID praksi. Ja vien nav kāds ļoti īpašs gadījums, manā pieredzē VID strīdās līdz galam, jo sevišķi par šādām summām. Bet tur tad jāredz lietas materiālus. Mums ir bijuši pāris gadījumi, kad VID neiet tālā, bet tas ir ļoti, ļoti reti, tā, ka šajā gadījumā es būtu sagaidījis, ka VID ietu līdz galam, it sevišķi augstākajā instancē,” VID lēmumu nepārsūdzēt Augstākajā tiesā 6,5 mioljonu eiro vērto spriedumu Krāsaino lējumu lietā, komentē starptautiskā advokātu biroja Sorainen partneris, zvērināts advokāts Jānis Taukačs. 

“Tā tendence ir ļoti slikta, VID joprojām iet līdz galam faktiski jebkurā lietā. Neskatoties uz to, ka arī pirmās instances tiesa dažkārt ļoti rūpīgi pieiet izvērtējumam gan no juridiskās, gan faktoloģiskās puses, VID tik un tā pārsūdz spriedumus. Tie apsvērumi mēdz būt dažādi –  ja trūkst precendenta, VID grib veidot precedentu, bet tur, kur ir ierastākas lietas, man ir sajūta, ka viņiem vienkārši nav cilvēku, kuri ir spējīgi uzņemties atbildību par šādu lēmumu pieņemšanu [nepārsūdzēt nelabvēlīgu spriedumu]. Es esmu runājis arī ar cilvēkiem VID, kāpēc tā notiek un viņi, pirmkārt, apstiprina, ka tas tā ir, ka pat, ja juristi sagatavo iekšēju ziņojumu, ka nav vērts šajā lietā iet tālāk, tik un tā vadība nolemj iet tālāk un šie ziņojumi tiek ignorēti. Es nedomāju, ka tā lēmuma pieņemšanā spēlē lomu summas, tas vienkārši ir tāds uzstādījums,” skaidro advokāts. Sorainen ir pazīstams ar savu specializāciju nodokļu lietās un desmit birojajuristu specializējas tikai klientu pārstāvniecībā strīdos ar VID, kas šī biroja pieredzi ļauj vispārināt uz VID tiesāšanās praksi kopumā. 

VID ar maksātnespējīgo uzņēmumu Krāsainie lējumi tiesājās vairāk nekā trīs gadus, lietu trīs reizes skatīja Administratīvā rajona tiesa, vienreiz Administratīvā apgabaltiesa un divas reizes lēmumus par blakussūdzībām šajā lietā pieņēma Augstākā tiesa, nosūtot lietu atkārtotai izskatīšanai pirmajā instancē. Kopumā, spriežot pēc tiesus sistēmas datubāzē atrodamās informācijas, VID un Krāsaino lējumu lietā bijušas nozīmētas vairāk nekā 30 tiesas sēdes, bet pēkšņi viena soļa attālumā no galīgās instances lēmuma, VID piekāpies un tiesvedību pārtraucis. 

2016.gada 30.novembrī VID toreizējā ģenerāldirektore Ilze Cīrule pieņēma lēmumu atteikt Krāsainajiem lējumiem atmaksāt 6,8 euro lielo PVN pārmaksu, ko uzņēmums apstrīdēja administratīvajā tiesā. Bet VID un Krāsaino lējumu strīds bija sācies vēl agrāk pirms uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas ģenerāldirektores Ināras Pētersones laikā. 

VID 2014. gada 10. janvārī lēmuma, ka Krāsainajiem lējumiem līdz 13.februārim valsts budžetā jāsamaksā audita rezultātā veiktais nodokļu uzrēķins. Un interesanti, ka tieši šajā datumā – 2014.gada 13.februārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pasludināja Krāsaino lējumu maksātnespēju. Tieši šajā datunā VID arī veica iepriekš apķīlāto uzņēmuma pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu novirzīšanu nodokļu audita rezultātā noteikto maksājumu segšanai. 

Krāsainie lējumi pēc tam šo faktu izmantoja tiesvedībā pret VID, uzskatot, ka tas bijis nelikumīgi, jo novirzītā nodokļa pārmaksas summa bija pieteicējas kā parādnieka manta, ar kuru VID nav bijis tiesības vienpusēji rīkoties, tā vietā VID bijis jāpiesaka kreditora prasījums. Maksātnespējas administratore šīs datumu sakritības sauc par veiksmi, ne vairāk. Tikai trešo reizi lietu skatot pirmās instances tiesai, VID izvirzījis argumentu, ka piedziņa, lai arī veikta maksātnespējas pasludināšanas dienā, tomēr vēl pirms tiesa paguvusi pasludināt Krāsaino lējumu maksātnespēju. 

Tiesvedība noritēja ar mainīgām sekmēm. Pirmais Administratīvās rajona tiesas lēmums 2018.gada 28.februārī bija tikai daļēji labvēlīgs VID, liekot Krāsainajiem lējumiem valstij atmaksāt 2,4 miljonus eiro. Krāsainie lējumi vērsās Augstākajā tiesā ar blakussūdzību un Augstākā tiesa 2018.gada 22.jūnijā šo pirmās instances spriedumu atcēla, liekot izskatīt pēc būtības lietu daļā, par kuru rajona tiesa tiesvedību bija izbeigusi. 

2019.gada 24.maijā jau Administratīvā rajona tiesa jau jaunā sastāvā atkārtoti izbeidza tiesvedību un lieta, pateicoties Krāsaino lējumu blakussūdzībai atkārtoti nonāca Augstākajā tiesā, kas atkal lēma, ka pirmās instances tiesai lieta jāizskata pēc būtības. 

Visbeidzot 2020.gada 8.decembrī Administratīvā rajona tiesa trešo reizi nu jau atkal jaunā sastāvā skatot VID un Krāsaino lējumu strīdu, lēma par sliktu valstij, liekot VID maksātnespējīgajam uzņēmumam atmaksāt vēl 4,08 miljonus eiro.

VID šo pirmās instances spriedumu pārsūdzēja, bet Administratīvā apgabaltiesa 2021.gada 30.aprīlī lēma par labu Krāsainajiem lējumiem, uzliekot par pienākumu mēneša laikā atmaksāt maksātnespējīgajam uzņēmumam 6 553 265,40 eiro lielu pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu. Lai gan VID bija likumā dotas tiesības šo spriedumu 30 dienu laikā pārsūdzēt Augstākajā tiesā, VID to nav izdarījis un valstij nelabvēlīgais spriedums 1.jūnijā stājies spēkā, liecina tiesu sistēmas datubāzē atrodamā informācija.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s